Ceļu seguma dati

OpenStreetMap datos tiek iekļauta dažāda informācija, kas ir svarīga datu vizualizācijai, autovadītājiem – piemēram, ceļu klasifikācija un ātruma ierobežojumi. Diezgan svarīga ir arī informācija par segumu – asfalts, bruģis, “gruntene”… šos faktorus var ņemt vērā gan cilvēks, gan automātiskās maršrutēšanas sistēmas. Papētīsim, kā mums iet ar šo datu ievadi Latvijā.

To noskaidrot palīdzēs ceļu seguma datu pārskata karte, ko izveidojuši ITO World (Informed Transport Decisions). Kopumā Latvija izskatās šādi.

highway_surfaces-lvKā varam redzēt, ir nedaudz tumši sarkanīgi ceļi (asfalts), oranži (paved), pelēki (unpaved) un violeti (kāda cita vērtība). Lielākā daļa ir pelēki, kas nozīmē, ka nav ievadīti ceļa seguma dati.

Ar asfaltu viss ir kārtībā. Paved un unpaved – ar segumu un bez seguma – ir ļoti aptuvens novērtējums, kurus derētu precizēt. Piemēram, paved var būt gan asfalts, gan bruģis… gan arī grunts ceļš.

Ar pelēkajiem ceļiem gan nav tik labi – tur dati nav ievadīti nemaz.

Trūkstošie dati

Nedaudz papētīsim, kur tad seguma dati trūkst, un mēģināsim saprast, kāpēc. Šajā attēlā pelēkā līnija no kreisā apakšējā stūra (Rīgas) līdz augšējam labajam stūrim ir A2 šoseja (lielākais “murskulis” augšā ir Valmiera, mazākais, sarkanīgais zem Valmieras – Cēsis).

highway_surface_a2A2 šosejai ceļa seguma datu nav, lai gan diezgan droši to varētu visā garumā apzīmēt kā asfaltētu.

Aplūkosim Rīgu. Šeit gandrīz visi ceļi ir pelēki, ar nelieliem izņēmumiem, kam norādīts asfalts (krastmala gar Daugavu, piemēram), un nedaudz violetā, kas, visticamāk, ir bruģis.

highway_surface_riga

Tātad dati nav tādēļ, ka tos būtu sarežģīti vai laikietilpīgi ievākt, bet tādēļ, ka nav bijusi motivācija tos ievadīt.

Liekam ceļu seguma datus

Kartē tiek ievadīta informācija, kura dalībniekiem šķiet derīga, un laikam jau segumu dati nav tik… svarīgi. Šī informācija nekur neparādās ne galvenajā OSM kartē, ne MapQuest versijā. Cerams, ITO World veidotā segumu karte palīdzēs atrast ceļus, kur trūkst dati, un motivēt šos datus ievadīt.

7 thoughts on “Ceļu seguma dati

  1. Sarunājam tā – deafultajā renderā ir rezdama atšķirība starp apshalt / gravel / grass.
    Un tad viens divi būs satagoti visi ceļi.

    Pārējā laikā tas ir un paliek laika nosišanas līmenī.

    • hmm, jaa, saskanjaa ar senaakaam definiicijaam buutu gravel, bet palasiiju shiibriizha aprakstus – tomeer sanaak tuvaak compact. laikam mailinglistee jaaapspriezh 🙂

  2. Saliku A ceļiem asfaltu, kā arī visu Jūrmalu. Manuprāt compacted neiedzīvosies, pats arī nelietošu. Compacted=sablietēts, un neesmu dzirdējis ka kāds tā apzīmētu ceļu. Kvalitātei domāts “smoothness”, platumam “width” un klasifikācijai “highway”. Nav ko sarežģīt vienkāršas lietas.

    • nu mees arii nesaucam celjus par “trunk” 🙂
      smoothness gan vispaar ir taads slikts tags, jo ljoti subjektiivs. peec kaadiem kriteerijiem to izveeleeties ? diapazons no skrituljslidaam liidz mezhtehnikai…

      • Arī angliski neesmu dzirdējis, ka lietotu compacted. Bet nu ja vajag, var arī pārsaukt.
        Problēma laikam ir, ka kvalifikācijā (pēc ceļa kvalitātes) starp zemesceļu un ceļu ar cieto segumu nav jēdzīga dalījuma. Šobrīd daudz kur kļūdaini liek unpaved, bet tas vispār jau būtu tikai loģiski: manuprāt vajag sagrupēt un izmantot kaut ko tādu: http://wiki.openstreetmap.org/wiki/Lv:Road_surface
        sporta laukumu virsmas atsevišķi.

Leave a Reply