Kas ir autortiesību slazdi?

Pirms kāda laika šeit tika publicēts raksts par iespējamu autortiesību slazdu (copyright easter egg) Siguldā lielā daļā komerciālo karšu. Lai gan tas gadījums vairāk līdzinājās kļūdai, pārzīmejot no padomju topogrāfiskajām kartēm, diezgan bieži kļūdas kartē tiek ievietotas ar nolūku, lai varētu pierādīt kartes kopēšanu.

 

Neeksistējošas ielas

Viens no populārākajiem (vai vieglāk pamanāmajiem?) veidiem ir neeksistējošu ielu iezīmēšana. Piemēram, kādā Bristoles kartē redzama “LYE CL.” (skat. augstāk). OpenStreetMap projekta dalībnieka veidotā foto redzams, ka tur patiesībā ir mājas… un diezgan vecas. Šāda iela tur neeksistē, un nav eksistējusi arī agrāk.

Iela nav manāma

 

Un arī ielu sarakstā šī mistiskā iela neparādās. Šādu kļūdu grūti pieļaut netīšām, līdz ar to jāsecina, ka tā ir tīša. Jo īpaši tādēļ, ka Lye labi rīmējas ar Lie (meli).

 

 

Dažādi citi piemēri atrodami OpenStreetMap copyright easter eggs lapā, lai gan daudzi no tiem, iespējams, ir tiešām tikai kļūdas. Dažos gadījumos gan grūti iedomāties, kā var kļūdīties un divu ceļu vienkāršā krustojumā iezīmēt lielu apli, kura tur nekad nav bijis un kurš nav pat plānots.

Digitālo materiālu “pirkstu nospiedumi”

Papildus kļūdām, kuras cilvēks var samērā viegli pamanīt, digitālajos datos iespējams iestrādāt daudz vairāk it kā nemanāmu datu, kas var liecināt par to izcelsmi. Šādas iespējas nebija ar papīra kartēm, līdz ar to kopēšanas noteikšanai tagad ir daudz vairāk iespēju.

Minimālas koordināšu kļūdas

Iespējams objektiem (punktiem) piešķirt nelielas nobīdes – vairākus ciparus aiz decimālā punkta. Šajā gadījumā kļūda nav manāma kartē, bet kopējot datus tas būs acīmredzami – piemēram, pēdējo 3 ciparu dalījumam ar 7 vienmēr būs atlikums 3 vai kāds cits dīvains algoritms.

Leņķi, objektu dalījums, morzes ābece…

Cilvēki ar izdomu noteikti var radīt tūkstošiem dažādu mehānismu. Objektiem var būt konsekventi nepareizi leņķi – piemēram, ēkām visi 90 grādu leņķi var būt ar viena grāda “kļūdu”, ceļu krustojumu leņķis grādos var vienmēr beigties ar pāra skaitli…

Citas metodes var ietvert objektu (līniju) dalījumu kādā īpatnā veidā, piemēram, katru ceļu segmentu starp krustojumiem dalot noteiktā skaitā apakšsegmentu. Šīs metodes uzlabojums – dalām objektus tā, ka izveidojas kāds vārds vai veseli teikumi, ja kartes pamatobjektus (punktus un līnijas) pārveido morzes ābeces simbolos.

Dārgā kopija

Viens no populārākajiem karšu datu kopēšanas gadījumiem bija Ordnance Survey (britu oficiālā kartogrāfijas aģentūra) tiesas prāva pret Automobile Association. Šis fakts tika noteikts pēc tādu pašu kļūdu (tīšu vai netīšu) parādīšanās Automobile Association kartēs. Gala rezultāts bija 20 miljonu mārciņu maksājums.

No citām kartēm nezīmējam

Kāds tad ir secinājums OpenStreetMap kontekstā? No citām kartēm nepārzīmējam ne tikai tāpēc, ka tas nav ētiski un godīgi, bet arī tāpēc, ka to gan jau atklās. Lietojam legāli atļautus avotus, dodamies “dabā” paši un zīmējam to, kas reāli eksistē.

Leave a Reply