Ziemassvētku atskaņas aprīlī

OpenStreetMap kartē Latvija izskatās samērā labi – daudz kur ir ēkas, māju numuri, veikali… bet kā tad mums īsti klājas ar ceļiem? Projekta dalībnieks Aivars B pagājušā gada Ziemassvētkos sagatavoja statistiku, salīdzinot iezīmētos ceļus ar Ministru kabineta noteikumiem.

Latvijas ceļu procenti

Tātad, 2011. gada Ziemassvētkos OpenStreetMap bija iezīmēti 80.6% no Latvijas ceļiem. Bet ko tas īsti nozīmē?

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1104, Latvijā ir 20 560 km A, P un V klasifikācijas autoceļu. Tie ir:

  • A – galvenie autoceļi
  • P – reģionālie ceļi
  • V – vietējas nozīmes ceļi

Par A klases ceļiem daudzi zina – A2 ir “Sēnītes/Siguldas/Pleskavas/Veclaicenes šoseja”, A7 uz Bausku, A1 uz Ainažiem un pie brāļiem estiņiem un tā tālāk. No nedaudz mazāk zināmām A klases šosejām A13 šķērso Latgali caur Kārsavu – Rēzekni – Maltu, bet pēdējais A – 15 – ir Rēzeknes apvedceļš un ir tikai 7,1 km garš.

Latvijā kopumā ir 1749 km A klases, 5606 P klases un 13205 V klases ceļu. Protams, primāri svarīgi ir kartē iezīmēt visus A klases ceļus, bet projekta mērķis ir panākt arī visu P un V klases ceļu klātbūtni.

Aivara veidotajā statistikā redzams, ka A un P klases ceļu esamība kopš 2011. gada maija nav īpaši interesanta – tie praktiski visi ir iezīmēti. V klases ceļu izmaiņas ir nedaudz interesantākas:

MK OSM 2011.05 * OSM 2011.07 OSM 2011.08 OSM 2011.12
km km % km % km % km %
13205 6672 51% 7840 61% 8435 64% 9220 70%

V ceļu pilnīgums OpenStreetMap kartē 2011. gadā.
* maija datos iekļauti arī ceļi, kas nav relācijā, bet kam ir ref tags; turpmākā statistikā tie nav iekļauti

Kā redzams, šo ceļu pārklājums OSM nav tik labs kā A un P, tomēr tas strauji uzlabojas. Vēl jāņem vērā, ka šeit pēdējie dati ir jau vairāk kā 3 mēnešus veci.

Tabulas ir jaukas, bet tagad neliels grafiskais elements:

Detalizētāku un svaigāku statistiku iespējams aplūkot http://www.gisnet.lv/osm/.

Sarežģītā rēķināšana

Kā var redzēt  detalizētajā statistikā, nav nemaz viss tik skaisti visur. Ir gan ceļi ar īsāku kopgarumu OSM, gan… garāku? Kā tas var būt? Izņemot vienkāršas kļūdas, ir daudzi iemesli, kāpēc garumi var atšķirties.

Mērīšanas īpatnības

Nelielas atšķirības var rasties no tā, ka mērīšana notiek citādāk. Piemēram, ne visur OSM ceļi perfekti sakritīs ar mērījuma līniju. Garā ceļā kopējā atšķirība var būt manāma. Vēl nav īsti zināmas visas detaļas par noteikumos iekļauto garumu mērīšanas īpatnībām – piemēram, viaduktu pievadceļu iekļaušana vai neiekļaušana kopumā kādu kilometru var klāt likt vai nost ņemt.

Pareiza kartēšana

Šādiem gariem ceļiem OSM datos parasti tiek izmantotas objektu kopas relācijas (relations). Ja šajās kopās kāds ceļa posms nebūs iekļauts, ceļa kopgarums tiks ziņots kā mazāks, lai arī ceļš viss kopumā būs iezīmēts. Vēl arī tas var būt norādīts tikai ref tagā – piemēram, V ceļu statistikā šādi gadījumi iekļauti tikai pirmā stabiņa rezultātā (skat. tabulu augstāk).

Metodika

Ja kāda ceļa posms ir ar dalītām kustības joslām, saskaitot to visu kopā, šis posms būs divreiz garāks. Tas, protams, pamatīgi nobojātu statistiku. Aprēķināšanā izmantotā metodika nosaka, ka vienvirziena OSM ceļi tiek dalīti ar divi, lai izvairītos no šādām problēmām, tomēr šādu un līdzīgu īpatnību dēļ galarezultāts reizēm var būt pietiekami pārsteidzošs.

Kur tā šoseja vispār ir…

Reizēm problēma mēdz būt diezgan banāla – nav nemaz skaidrs, kur tad tā šoseja oficiāli atrodas. Jo īpaši izteikti tas ir pilsētās, kur neviens īsti nezin, pa kurām ielām īsti šis ceļš ir – izvietotās zīmes (ja vispār pieejamas) bieži nesakrīt ar Ministru kabineta noteikumiem, reizēm arī ar pašvaldības oficiālo viedokli. Šajos gadījumos kartes zīmētājam atliek izvēlēties, vai iezīmēt ceļu pa oficiālo maršrutu, vai tur, kur izvietotas zīmes. Abi gadījumi slikti, jo vienā nesakrīt ar oficiālajiem datiem, otrā karte nav vairs īsti labi izmantojama navigācijai.

Skatoties nākotnē

Veicot kartes uzlabošanu, mēs vienmēr varam domāt un cerēt, ka kaut kad jau visi šīs klasifikācijas ceļi būs tuvu 100% atbilstībai. Piemēram, pagājušā gada maijā kāds cits projekta dalībnieks – Raitis U – esot izteicis prognozi, ka uz gada beigām būšot 83% +- 3%. 24. decembrī sarēķinātie 80.6% ir neticami tuvu. Ja tur būtu bijušas derības, varētu šķist, ka viņš pats to visu sazīmējis, rūpīgi sekojot līdzi statistikai.

Runājot par OSM kartes uzlabojumiem Latvijā, vēl kāds neliels fakts. 2011. gada jūlijā OSM Latvijas datos visu ceļu kopgarums bija 33 tūkstoši kilometru, bet decembrī jau 44 tūkstoši kilometru. Jauks un pamatīgs progress.

Tagad atkal nāk vasara, aktīvākais kartēšanas periods. Tiksimies Latvijas liel un mazpilsētās, zīmēsim vairāk ēkas, krogus un, protams, ceļus.

P.S. Diemžēl likumu pārrakstītāji joprojām nav iemācījušies, ka latviešu valodā starp teikuma locekļiem liek atstarpi arī tad, ja kāds no tiem ir kārtas skaitlis vai saīsinājums.

Leave a Reply